atturība
atturība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → atturīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atturīgums. Savaldība.
PiemēriGalva pilna siltu, maigu vārdu, bet tie paliek uz lūpām neizteikti... meiču šī atturība valdzina vairāk nekā skaistu vārdu plūdi.
2.Vispārināta īpašība → atturīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēsa attieksme, izturēšanās.
PiemēriNav mani pazinis! Balsī dzirdu atturību un vienaldzību - ja esi, gājēj, atnācis, tad ej vien tālāk, bet es pasēdēšu labāk viens...
Avoti: 1. sējums