attēloties
attēloties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
PiemēriSejas ovāls ar brūniem matiem kā zieds attēlojas pret tumšo sēdētāju sienu.
1.1.Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
PiemēriĀrējā pasaule mums attēlojas tikai redzes, dzirdes, garšas, ožas un taustes sajūtās.
1.2.Tikt atspoguļotam (mākslas darbā).
PiemēriBeļinskis ir sacījis, ka literatūru rada tauta, ka tajā kā spogulī attēlojas tautas dzīve un gars.
2.pareti Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
PiemēriPirmo izbaiļu bālums bij nozudis no vīriešu vaigiem. Tikai uz visiem attēlojās savādos vaibstos saspiesta sirds.
3.pareti Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
PiemēriTēva paša gan neatceros redzējis ne dzīva, ne miruša, var būt, ka [tēva] bēres arī man atmiņā attēlojušās tikai no Katrīnas biežiem nostāstiem.
Avoti: 1. sējums