atvīties
atvīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Refl. → atvīt.
PiemēriMatu pīne atvijusies vaļā.
- Matu pīne atvijusies vaļā.
- Aukla atvijusies.
- ..linu saujā ievītais kāsis palika karājamies un atvijās, sākumā kā spole, tad arvien lēnāk, līdz beidzot apstājās pavisam.
- ..Un karogi draudzībai atvijas.
2.Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
PiemēriCeļš atvijas līdz pašām mājām.
- Ceļš atvijas līdz pašām mājām.
Avoti: 1. sējums