Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atvīties
atvīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Refl. → atvīt.
PiemēriMatu pīne atvijusies vaļā.
2.Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
PiemēriCeļš atvijas līdz pašām mājām.
Avoti: 1. sējums