atčāpot
atčāpot -oju, -o, -o, pag. -oju
atčāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. imperf. Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriBērns atčāpo.
- Bērns atčāpo.
- Pie bišu stropa atčāpo lācis.
- Lāpstu pār plecu atčāpoja.. večuks..
1.1.Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
PiemēriTe, kur bijis, kur ne, atčāpo vecāks vēzis un ar pāris spēcīgiem spīļu sitieniem aiztrenc mazos..
- Te, kur bijis, kur ne, atčāpo vecāks vēzis un ar pāris spēcīgiem spīļu sitieniem aiztrenc mazos..
Avoti: 1. sējums