ausīties
ausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
PiemēriBieži viņa [māte] ausās, kad pāri pagalmam akmeņos klab kādi soļi, bet tas nav Justs.
- Bieži viņa [māte] ausās, kad pāri pagalmam akmeņos klab kādi soļi, bet tas nav Justs.
- Lulīte saslejas taisni un ausās, no kurienes nāk garais: ūū!
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriSuns sāk ausīties.
- Suns sāk ausīties.
- Par vilka esamību mežā liecina.. meža iemītnieku neparastais tramīgums, kas vērojams, pat viņiem barojoties: tie pastāvīgi ausās un uzmana apkārtni.
Avoti: 1. sējums