Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bēdīgums
bēdīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bēdīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes bēdīgums.
2.Vispārināta īpašība → bēdīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBalss bēdīgums.
3.Vispārināta īpašība → bēdīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Jaunsudrabiņš atceras Riekstiņu mājas, kur viņš aiziet ar māti pēc tēva nāves: «Vieta un apkārtne līdz bēdīgumam nabadzīga.»
4.Vispārināta īpašība → bēdīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStāvokļa bēdīgums.
Avoti: 2. sējums