badīgs1
badīgs -ais; s. -a, -ā
badīgi apst.
1.Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies. Rijīgs, negausīgs.
PiemēriBadīgs cilvēks.
- Badīgs cilvēks.
- Un visus kāpurus.. aprija gandrīz vienīgi badīgais putnelis.
- pārn. Svilpj badīgās liesmas un laizās, un lokās..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAko.. apostīja saņemto barību, tad sāka ātri un badīgi ēst.
- Ako.. apostīja saņemto barību, tad sāka ātri un badīgi ēst.
- ..lopi.. ēda.. badīgi, it kā būtu jāsteidzas pildīt kuņģi, pirms uzbrūk posts.
1.2.pārn. Alkatīgs. Mantrausīgs.
PiemēriDažs badīgs grāmatu lasītājs paķer vienu grāmatu, otru, to nebeidzis, jau ķeras pie trešās..
- Dažs badīgs grāmatu lasītājs paķer vienu grāmatu, otru, to nebeidzis, jau ķeras pie trešās..
- Tad nu [fašisti] ir gan badīgi. Vai visu Latvijas mantu, grib aizvest līdzi.
Avoti: 2. sējums