badīgs1
badīgs -ais; s. -a, -ā
badīgi apst.
1.Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies. Rijīgs, negausīgs.
PiemēriBadīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAko.. apostīja saņemto barību, tad sāka ātri un badīgi ēst.
1.2.pārn. Alkatīgs. Mantrausīgs.
PiemēriDažs badīgs grāmatu lasītājs paķer vienu grāmatu, otru, to nebeidzis, jau ķeras pie trešās..
Avoti: 2. sējums