baismīgs
baismīgs -ais; s. -a, -ā
baismīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas. Tāds, kas izraisa lielas bailes. Briesmīgs, drausmīgs.
PiemēriTas ir baismīgs skats.. Valmiera ir ietīta biezā melnu dūmu segā. Brīžiem tai cauri izspraucas liesmas..
- Tas ir baismīgs skats.. Valmiera ir ietīta biezā melnu dūmu segā. Brīžiem tai cauri izspraucas liesmas..
- Esmu komunists. Man jālauž ceļš vispirmajam, Lai ar cik tas baismīgs ir un grūts.
1.1.apst.; savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām Tā, ka ir lielas bailes.
PiemēriGājējam tumsā kļūst baismīgi.
- Gājējam tumsā kļūst baismīgi.
1.2.sar. Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
PiemēriMašīna drāzās baismīgā ātrumā.
- Mašīna drāzās baismīgā ātrumā.
- Jaunība tik īsa, baismīgi īss viss cilvēka mūžs..
Avoti: 2. sējums