bezdomu
bezdomu ģen., nelok.; pareti
1.Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process Tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
PiemēriBezdomu brīdis.
- Bezdomu brīdis.
- Bezdomu skatiens.
- Priekšsēdētājs savādā bezdomu stingumā veras meitenei pār plecu sienā..
1.1.Tāds, kam nav dziļu domu, nozīmīgu ideju.
PiemēriLiekule, garīgi aprobežota, valdonīga bezdomu būtne, kura baidās no visa jaunā, Frīda Simsone kļūst par bīstamu ienaidnieku Bišu Olem.
- Liekule, garīgi aprobežota, valdonīga bezdomu būtne, kura baidās no visa jaunā, Frīda Simsone kļūst par bīstamu ienaidnieku Bišu Olem.
- Būt par.. smalku noskaņu dzejnieku nebūt nenozīmē rakstīt bezdomu dzeju, stāvēt malā no sabiedriskās dzīves.
Avoti: 2. sējums