bezjūtība
bezjūtība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBezjūtība pret notiekošo.
- Bezjūtība pret notiekošo.
- Biedri nepriecājās viņai līdzi [par uzslavu], bet izturējās ar parasto bezjūtību.
- Viņš ir nesamierināms melu, bezjūtības, cietsirdības ienaidnieks.
- Viņa sejā ir kāda bezjūtība un trulums.
Avoti: 2. sējums