bezkaunība
bezkaunība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → bezkaunīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNeiedomājama bezkaunība.
- Neiedomājama bezkaunība.
- Līdz bezkaunībai nevērīgs un nepieklājīgs.
- Eba: Tādu bezkaunību! Viņš [klaidonis] te paēdis, padzēris un vēl pašu devēju izlamā.
- Slimnīcas ārsti.. var daudz stāstīt par.. vecmāmuļas radinieku cietsirdību, bezkaunību un rupjību. Petrovu [vecmāmuļu] tagad vajag no slimnīcas izrakstīt, bet bērni neņem viņu pretim.
- Piedzēries cilvēks ir sliktāks nekā suns. Viņam nav kauna, un viņš savu bezkaunību grib uzspiest arī citiem.
3.Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
PiemēriSarunāt bezkaunības.
- Sarunāt bezkaunības.
- «..smieklīgs? Nu, tādu bezkaunību man vēl neviena nav teikusi.»
Avoti: 2. sējums