bezmērķība
bezmērķība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLai karas Kristiņš [vecpuisis] no dzīves apnikuma un bezmērķības. Pēteris Lagzda to gan nekad nedarīs. Viņam sava Velta [meita]..
- Lai karas Kristiņš [vecpuisis] no dzīves apnikuma un bezmērķības. Pēteris Lagzda to gan nekad nedarīs. Viņam sava Velta [meita]..
- ..manai dzīvei it kā pietrūka mērķa. Šai bezmērķība sāka augt.. nepatika pret Ķikuļa kungu [vīru].
Avoti: 2. sējums