Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bliukšķis
bliukšķis -ķa, v.
Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
PiemēriAr bliukšķi krīt malkas pagales.
Avoti: 2. sējums