blēdīgs
blēdīgs -ais; s. -a, -ā
blēdīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
PiemēriMēs pārgulējām Raganu Krogā un piedzīvojām, ka [tur] nav nekāda ragana, bet ir blēdīga krodziniece, kas apkrāpj ceļa braucējus..
- Mēs pārgulējām Raganu Krogā un piedzīvojām, ka [tur] nav nekāda ragana, bet ir blēdīga krodziniece, kas apkrāpj ceļa braucējus..
1.1.Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
PiemēriBlēdīgs darījums.
- Blēdīgs darījums.
1.2.Šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
Piemēri..Un šķelmei smaids tad atvizēja blēdīgs..
- ..Un šķelmei smaids tad atvizēja blēdīgs..
- No otra pajūga izraušas sprigans večuks, sarkaniem vaigiem, jautrām, labsirdīgām, bet drusku blēdīgām acīm.
- ..Jānis iejautājās, vai Vilks [saimnieks] arī zinot, ar kādu ļaunu nodomu šis esot šurp atbraucis? Kā lai to gan zinot, Vilks atbildēja un smējās blēdīgi.
Avoti: 2. sējums