Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blēdīgs
blēdīgs -ais; s. -a, -ā
blēdīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
PiemēriMēs pārgulējām Raganu Krogā un piedzīvojām, ka [tur] nav nekāda ragana, bet ir blēdīga krodziniece, kas apkrāpj ceļa braucējus..
1.1.Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
PiemēriBlēdīgs darījums.
1.2.Šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
Piemēri..Un šķelmei smaids tad atvizēja blēdīgs..
Avoti: 2. sējums