brakšķis
brakšķis -ķa, v.
Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
PiemēriKādā līkumā automobilis, atskanot brakšķim, nosvērās uz sāniem.
- Kādā līkumā automobilis, atskanot brakšķim, nosvērās uz sāniem.
- Uz [kuģa] galvenā klāja derdzīga čerkstoņa, dobji brakšķi un šķindoņa.
Avoti: 2. sējums