brakšķēt
brakšķēt parasti 3. pers., brakšķ, pag. brakšķēja
brakšēt parasti 3. pers., brakš, pag. brakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriViss mežs brakšķēja; koki lūza un kraukstēja.
Avoti: 2. sējums