Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bramanība
bramanība -as, s.; parasti vsk.; sar.
Vispārināta īpašība → bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNelaimes gadījumi un mašīnu avārijas notiek arī tāpēc, ka daži šoferi braucot grib parādīt savu bramanību un attīsta neatļautu ātrumu.
  • Nelaimes gadījumi un mašīnu avārijas notiek arī tāpēc, ka daži šoferi braucot grib parādīt savu bramanību un attīsta neatļautu ātrumu.
  • Ne jautājumu vakaros, ne sanāksmēs, ne sarunā vai strīdā ar biedriem Andrejs Osis nekad nebij stājies dižā pozā, jebkāda ārišķa bramanība viņa raksturam pilnīgi sveša.
Avoti: 2. sējums