Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bravūra
bravūra -as, s.; parasti vsk.
Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
PiemēriPuisim bravūra bija pazudusi, un viņš samulsis mīņājās no vienas kājas uz otru.
Avoti: 2. sējums