Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brunči
brunči -u, v.; tikai dsk.; novec.
Sieviešu apģērba gabals – svārki (parasti paplati, krokoti).
PiemēriKupli brunči.
  • Kupli brunči.
  • Tautiskie brunči.
  • Uzvilkt brunčus.
  • Jaunie, strīpainie brunči un platā, zilraibā jaka [Annai] mugurā, kājās baltas diegu zeķes un pastalas.
  • Puiši brīžiem meitas sagrieza tik strauji [dejojot], ka brunči tām vējā pacēlās līdz ceļgaliem..
  • ..Andrs Lieni atkal ar acīm pavadīja, kamēr pelēkie brunči, tumšrozā jaka un beigās gaišrozā lakatiņš aiz kalna bij nozuduši.
  • ..nedrīkst pie Lielvārdes brunčiem valkāt Rucavas vai Alsungas kreklu, Lielvārdes kreklu pie cita novada brunčiem..
Stabili vārdu savienojumiBrunču mednieks.
  • Brunču mednieks idiomavienk. Vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
Avoti: 2. sējums