brukt
brukt bruku, brūc, brūk, pag. bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Gāzties un pārvērsties drupās. Grūt.
PiemēriTe nobrakš kas... lūst... šķīst.., brūk dārdēdams... Kā skaidu kopiņa jūk staltais nams..
1.1.Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
PiemēriSavu mūžu nokalpojusi, pamesta vēju un sikspārņu ziņā, nevienam vairs nevajadzīga, vecā rija mūsu acu priekšā brūk kopā. Lai brūk...
1.2.pārn. Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu). Grūt.
PiemēriBrūk koloniālā iekārta.
1.3.pārn. Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
PiemēriHitleriešu plāni brūk, visas tautas ceļas cīņai pret iebrucējiem..
2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
PiemēriPēkšņi notikumi sāka traukties ar brūkošas lavīnas ātrumu.
2.1.Gāzties, strauji slīdēt lejup.
PiemēriMan likās, ka mēs abas sākam brukt, ka tūlīt atlūzis tas krasta akmens, uz kura sēžam.
2.2.sar. Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
Piemēri..[zēns] uzlēca kājās un, - bikšeles kā nekā saturēdams, lai nebruktu zemē, saslējās visā augumā.
3.parasti 3. pers.; reti Strauji plūst, brāzties (kur) — par ūdeni, vēju u. tml.
PiemēriPa visām vagām tek dzeltenas straumes un, burbuļus sizdamas, brūk pērnajās alās.
4.Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
PiemēriBrukt virsū pretiniekiem.
4.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..mums [zaķiem] brūk virsū ne vien žagatas,.. bet arī vārnas, kraukļi, vanagi, ērgļi..
4.2.pārn.; sar. Asi pārmest, kritizēt.
PiemēriViņš bruka virsū peilēšanas dienestā vadošajiem darbiniekiem par nepareiziem datiem.
4.3.pārn.; sar. Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
PiemēriVai tā var strādāt, ja negaidīti brūk virsū viena nepatikšana lielāka par otru.
Avoti: 2. sējums