brukt
brukt bruku, brūc, brūk, pag. bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Gāzties un pārvērsties drupās. Grūt.
PiemēriTe nobrakš kas... lūst... šķīst.., brūk dārdēdams... Kā skaidu kopiņa jūk staltais nams..
- Te nobrakš kas... lūst... šķīst.., brūk dārdēdams... Kā skaidu kopiņa jūk staltais nams..
- Melnā muiža, liesmu skauta, spārēm brūkot, dārd.
1.1.Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
PiemēriSavu mūžu nokalpojusi, pamesta vēju un sikspārņu ziņā, nevienam vairs nevajadzīga, vecā rija mūsu acu priekšā brūk kopā. Lai brūk...
- Savu mūžu nokalpojusi, pamesta vēju un sikspārņu ziņā, nevienam vairs nevajadzīga, vecā rija mūsu acu priekšā brūk kopā. Lai brūk...
- ..pavasara ūdeņi tai [spēkstacijai] paspēja izskalot plūstošās smilts pamatus, stacija brūk kopā.
1.2.pārn. Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu). Grūt.
PiemēriBrūk koloniālā iekārta.
- Brūk koloniālā iekārta.
1.3.pārn. Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
PiemēriHitleriešu plāni brūk, visas tautas ceļas cīņai pret iebrucējiem..
- Hitleriešu plāni brūk, visas tautas ceļas cīņai pret iebrucējiem..
2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
PiemēriPēkšņi notikumi sāka traukties ar brūkošas lavīnas ātrumu.
- Pēkšņi notikumi sāka traukties ar brūkošas lavīnas ātrumu.
2.1.Gāzties, strauji slīdēt lejup.
PiemēriMan likās, ka mēs abas sākam brukt, ka tūlīt atlūzis tas krasta akmens, uz kura sēžam.
- Man likās, ka mēs abas sākam brukt, ka tūlīt atlūzis tas krasta akmens, uz kura sēžam.
- Piepeši tai [Līziņai] izslīdēja kāja. Jautri iekliegdamās, kā rautin norauta viņa bruka uz leju, Anneli līdzi raudama.
2.2.sar. Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
Piemēri..[zēns] uzlēca kājās un, - bikšeles kā nekā saturēdams, lai nebruktu zemē, saslējās visā augumā.
- ..[zēns] uzlēca kājās un, - bikšeles kā nekā saturēdams, lai nebruktu zemē, saslējās visā augumā.
3.parasti 3. pers.; reti Strauji plūst, brāzties (kur) – par ūdeni, vēju u. tml.
PiemēriPa visām vagām tek dzeltenas straumes un, burbuļus sizdamas, brūk pērnajās alās.
- Pa visām vagām tek dzeltenas straumes un, burbuļus sizdamas, brūk pērnajās alās.
- Gar visu vakarpusi putenis ceļas, Pār kalniem atnāk ledus lauzējs vējš... Brūk lejā krākdams, neturami spējš.
4.Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
PiemēriBrukt virsū pretiniekiem.
- Brukt virsū pretiniekiem.
- No durvīm pazib gaismas stars, - Un Jānim virsū brūk viss bars.
- pārn. ..laivu uz trešā sēkļa apgāza vilnis .... uz sēkļiem virmoja balti mutuļi, kā satrakots zvērs jūra bruka virsū cilvēkiem.
4.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..mums [zaķiem] brūk virsū ne vien žagatas,.. bet arī vārnas, kraukļi, vanagi, ērgļi..
- ..mums [zaķiem] brūk virsū ne vien žagatas,.. bet arī vārnas, kraukļi, vanagi, ērgļi..
- Pēkšņi virsū brūk man gailis.. Līkais knābis cērt un kapā, Spārni sit un pieši spārda..
4.2.pārn.; sar. Asi pārmest, kritizēt.
PiemēriViņš bruka virsū peilēšanas dienestā vadošajiem darbiniekiem par nepareiziem datiem.
- Viņš bruka virsū peilēšanas dienestā vadošajiem darbiniekiem par nepareiziem datiem.
4.3.pārn.; sar. Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
PiemēriVai tā var strādāt, ja negaidīti brūk virsū viena nepatikšana lielāka par otru.
- Vai tā var strādāt, ja negaidīti brūk virsū viena nepatikšana lielāka par otru.
Avoti: 2. sējums