bruģis
bruģis -ģa, v.
Bruģēta braucamā daļa (piemēram, ielai, ceļam).
PiemēriIelu bruģis.
- Ielu bruģis.
- Akmens bruģis.
- Ķieģeļu bruģis.
- Braukt pa bruģi.
- Sētnieks bija nolaistījis bruģi, kaltie akmeņi spīdēja zilgani melni kā nolakoti.
- Viņi gāja pa Āgenskalna rajona ielām, soļodami pa grumbuļaino bruģi, kuru kara laikā bija izvandījuši vezumnieki un Kurzemes bēgļu rati.
- Bruģētais braucamais ceļš pusversti gar pili noklāts garkūļu salmiem un grīšļa sienu, lai rati nedārdētu, pa bruģi braucot.
- Saimnieki dumpi taisīja. Bruģu tiesa atbrauca ar karaspēku un visus dumpiniekus ar rīkstēm nopēra.
Stabili vārdu savienojumiBruģu tiesa.
- Bruģu tiesa vēst. — Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Avoti: 2. sējums