Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bruģēt
bruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
PiemēriBruģēt pagalmu.
Avoti: 2. sējums