brūklenājs
brūklenājs -a, v.
1.Brūklene1, brūkleņu cers. Arī brūkleņaudze.
PiemēriBrūklenāju vija.
- Brūklenāju vija.
- Kas gan nepazīst šo mūsu sila un mežu sīko, mūžzaļo krūmiņu? Bitēm jau agrā pavasarī brūklenāji savos ziedu zvaniņos glabā pirmo bagātīgo medus devumu.
- Starp viršiem un brūklenājiem te [gāršā] auga ciesas..
- ..šķirstu ielaida kapā. Uz tā vienīgais greznums un kā augstākā goda zīme palika vainadziņš no dzimtās Latvijas mūžzaļajiem brūklenājiem.
2.Brūklenēm apaugusi vieta.
PiemēriAiz kalniņa sākas brūklenājs.
- Aiz kalniņa sākas brūklenājs.
Avoti: 2. sējums