Paplašinātā meklēšana
Meklējam brukt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (72):
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
- pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
- uzbrucējs Darītājs --> uzbrukt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
- šķīst Grūt, brukt.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- iebrukums Paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt [1] (1).
- izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [1] (1).
- izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [2] (1).
- izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt [2] (2).
- nobrukums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (2).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (4).
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
- bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
- korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm). Sabrukt (1). Arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
- Krist (arī sakrist) čupā Sagrūt, sabrukt. Arī sabojāties.
- Iet uzbrukumā Sāk uzbrukt. Uzbrukt.
- Iet uzbrukumā Sākt uzbrukt.
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- Mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- Šaut (arī uzbrukt) no stūra Šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt. Kaujiniecisks. Naidīgs.
- izaicinošs Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā.
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- Pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
- Pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
- Nākt uzbrukumā Uzbrukt (par pretinieku).
- Nākt virsū Uzbrukt (par pretinieku).
- Nākt uzbrukumā Uzbrukt (par pretinieku).
- izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma).
- Uzbrukt (arī šaut) no stūra Uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
- Uzbrukt (arī šaut) no stūra Uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- krist Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
- likties Uzbrukt.
- Iet uzbrukumā Uzbrukt.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
brukt citās vārdnīcās:
MLVV