bruņoties
bruņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
PiemēriLielvalstis bruņojas.
- Lielvalstis bruņojas.
1.1.Nodrošināties (ar ieročiem).
Piemēri..1905. gadā, bruņojušies gan ar šautenēm, gan izkaptīm, spriguļiem, mietiem un akmeņiem, devās darba cilvēki [uz muižu], lai iznīcinātu ienīsto perēkli.
- ..1905. gadā, bruņojušies gan ar šautenēm, gan izkaptīm, spriguļiem, mietiem un akmeņiem, devās darba cilvēki [uz muižu], lai iznīcinātu ienīsto perēkli.
- ..viņas vīrs [fotogrāfijās] bija redzams gan kā zeņķis.., gan kā jauneklis bisēm bruņojušos mednieku vidū..
2.Nodrošināties (ar zināšanām) Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
PiemēriBruņoties ar pacietību.
- Bruņoties ar pacietību.
- ..kalēja dēls, bruņojies ar ciešu gribu, atstāja tēva sētu un devās cīniņā par jaunu rītdienu.
3.sar. Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
PiemēriKarotēm un bļodiņām bruņojušies, tūristi pulcējās ap lielajiem [brokastu] katliem..
- Karotēm un bļodiņām bruņojušies, tūristi pulcējās ap lielajiem [brokastu] katliem..
Avoti: 2. sējums