bruņots
bruņots -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi. Tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu. Apbruņots.
PiemēriBruņots sargs.
- Bruņots sargs.
- Visi viņi bija bruņoti šautenēm.
- pārn. Visuma tālēs varēja ielauzties tikai tauta, kas bruņota ar modernās zinātnes ieročiem.
Stabili vārdu savienojumiBruņotie spēki. Bruņoto spēku veids.
- Bruņotie spēki — Valsts orgāns aizsardzībai un kara darbībai.
- Bruņoto spēku veids — Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
2.Tāds, ko realizē ar kara darbību. Tāds, kur lieto ieročus.
PiemēriBruņota sacelšanās.
- Bruņota sacelšanās.
- Bruņots uzbrukums.
- Bruņots apvērsums.
- Bruņotas sadursmes.
- 1905. gadā, kad izvēršas masveida bruņotā cīņa. tautas apziņā nobriest doma par bruņotiem uzbrukumiem cariskajiem cietumiem, lai ieročiem rokās atbrīvotu ieslodzītos revolucionārus.
3.Tāds, kam ir zināšanas. Tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
PiemēriBruņots ar zināšanām.
- Bruņots ar zināšanām.
- Bruņots ar izturību.
4.sar. Tāds, kura rīcībā ir darba rīki, piederumi (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
Piemēri..mājā pie dārza ieradās kāpnēm, āķiem, stieplēm un kaltiem bruņoti ļaudis un ievilka Krustakmenim tālruni.
- ..mājā pie dārza ieradās kāpnēm, āķiem, stieplēm un kaltiem bruņoti ļaudis un ievilka Krustakmenim tālruni.
- Darba sloga nomāktā savrupā zemnieka vietā bija stājies ar modernu tehniku bruņots kolhoznieks.
Avoti: 2. sējums