brēkulis
brēkulis -ļa, v.
brēkule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud. Raudošs bērns.
Piemēri..viņi [zēni] uzsēdināja mazo uz malkas šķūnīša jumtiņa.. un atstāja to tur raudam, kamēr kaimiņi iežēlojās un nocēla mazo brēkuli zemē.
Avoti: 2. sējums