brūce
brūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
PiemēriAsiņojoša brūce.
- Asiņojoša brūce.
- Deguma brūce.
- Brūce iekaist.
- Brūce struto.
- ..uz operācijas galda.. viņai [slimniecei] mugurpusē atvēra krūšu kurvi, izņēma sastrutojušo plaušu, aizšuva brūci.
- pārn. ..tas, kas Oskaru aizdzina no mājām, tagad bija tikai sīkumi, niecīgas skabardziņas, salīdzinot ar to briesmīgo brūci, kādu viņa dvēselē atstāja sabrukušais nākotnes sapnis.
Stabili vārdu savienojumiAkla brūce. Karā (arī kara) cirstās brūces.
- Akla brūce med. — Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces idioma — Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
1.1.Ievainota audu vieta (augiem).
PiemēriBrūce stumbrā.
- Brūce stumbrā.
Avoti: 2. sējums