bēdulis
bēdulis -ļa, v.
bēdule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; pareti
Bēdu nomākts cilvēks. Nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
PiemēriTā nerunāja savās cilvēka tiesībās un jūtās dziļi aizskarta un sašutusi māte, bet padevīga, ietramdīta dzīves bēdule.
Avoti: 2. sējums