bēdāt
bēdāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties. Bēdāties.
Piemēri«..gan ej atpakaļ. Man rūp, ka tu [meitene] tik tālu brauc līdzi,» māte.. ierunājās. - «..Skriešu atpakaļ kā putns. Kas tad tur ko bēdāt.»
- «..gan ej atpakaļ. Man rūp, ka tu [meitene] tik tālu brauc līdzi,» māte.. ierunājās. - «..Skriešu atpakaļ kā putns. Kas tad tur ko bēdāt.»
- Ko bēdāt man, kāds atnāks rīts, Ko bēdāt vakariņa!
- Nebēdā, māmuliņa, Nezudīšu, kur iedama..
1.1.Raizēties, rūpēties (par ko).
PiemēriBēdāt par mantu.
- Bēdāt par mantu.
- «Par alu nav ko bēdāt:.. kad mucas tur [akā] nolaiž, divas nedēļas stāvēs ..»
- Redz, kur puika, kam ir nauda, Kas par naudu nebēdāja.
- ..cīruļi.. savas dziesmas trīcina nesaredzamā augstumā, nebēdādami nenieka par ligzdām, kas atrodas iemītā zirga pēdā vai arumu garozā.
1.2.Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
PiemēriUn, ja mēs kādreiz uzvarējām ienaidnieku, kurš bija trīskārt stiprāks par mums, tad tikai tāpēc, ka nekā nebijāmies un ne par ko nebēdājām.
- Un, ja mēs kādreiz uzvarējām ienaidnieku, kurš bija trīskārt stiprāks par mums, tad tikai tāpēc, ka nekā nebijāmies un ne par ko nebēdājām.
- Par to, ka te kāds varētu viņus pazīt,.. nebija sevišķi jābēdā.
- Izslien [āzis] bārdu, piesper kāju: «..Ne par vilku nebēdāju!»
1.3.Būt izmisušam, nelaimīgam.
Piemēri«..[maizi] viņš [suns] ir izrāvis meitenei no rokām... Bet tu, bērniņ, nebēdā, nāc, dabūsi citu maizīti.»
- «..[maizi] viņš [suns] ir izrāvis meitenei no rokām... Bet tu, bērniņ, nebēdā, nāc, dabūsi citu maizīti.»
- Antiņš: Es vēl gribu viņai [princesei] līdzēt.. (Izmisis sāk raudāt). - Nabags: Nebēdā nu, manu dēliņ, Gan būs labi princesītei..
2.intrans. Gādāt, rūpēties (par ko).
PiemēriBēdāt par ģimeni.
- Bēdāt par ģimeni.
- Grieta: Ne viņš tev bēdā par sievu, ne par bērniem..
- Darbs dzina darbu, un viņai par visiem bija jābēdā..
3.trans. Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: raizēties (par ko svarīgu).
PiemēriIngus saka: «Kas man tā jūsu zeme... Man viena galva, viena bēda.» Bet tēvs šim tad atbild: «Būs sieva un bērni, bēdāsi mūsu bēdu.»
- Ingus saka: «Kas man tā jūsu zeme... Man viena galva, viena bēda.» Bet tēvs šim tad atbild: «Būs sieva un bērni, bēdāsi mūsu bēdu.»
- Kad es augu pie māmiņas, Nieka bēdu nebēdāju..
- Gatiņš [Barbai]: Saku: bēdas nebēdā, Sper ar kāju Daugavā.
- Lai bēdā katrs savas bēdas.
Avoti: 2. sējums