Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cūcēns
cūcēns -a, v.; sar.
Sivēns.
Piemēri..kaut kas nelikās īsti kārtībā ar tik dedzīgi slavēto sivēnu. «Vai tas tikai tā rādās, jebšu tas cūcēns tev patiešām ir galīgi greizs? ...» bikli jautāju..
  • ..kaut kas nelikās īsti kārtībā ar tik dedzīgi slavēto sivēnu. «Vai tas tikai tā rādās, jebšu tas cūcēns tev patiešām ir galīgi greizs? ...» bikli jautāju..
  • Tiklīdz biju pārkāpis pār sētu, konstatēju, ka cerētā dārza vietā atrodos aplokā - aci pret aci ar pusaugu cūcēnu.
Avoti: 2. sējums