cietēt
cietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja
1.Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
Piemēri..kaļķu java, cietējot dabiskos apstākļos, karbonizējas ar gaisā esošo ogļskābo gāzi..
- ..kaļķu java, cietējot dabiskos apstākļos, karbonizējas ar gaisā esošo ogļskābo gāzi..
- Ātri cietējošajai plastmasai ir vesela virkne negatīvu īpašību.
2.Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
PiemēriKoksne cietē.
- Koksne cietē.
- ..salmi sāka dzeltēt, vārpas briest un graudi cietēt.
- Zirņu pākstis palika repuļainas, un graudi cietēja.
3.Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriMaize cietē.
- Maize cietē.
4.Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
PiemēriDarbā cietē āda.
- Darbā cietē āda.
Avoti: 2. sējums