Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dabīgums
dabīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → dabīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēku attiecību dabīgums.
2.Dabiskums2.
PiemēriAktiera tēlojuma dabīgums.
Avoti: 2. sējums