darbaspējīgs
darbaspējīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam piemīt darbaspējas (par cilvēku).
PiemēriDarbaspējīgie iedzīvotāji.
Stabili vārdu savienojumiIedzīvotāji darbaspējīgā vecumā.
1.1.Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
PiemēriDarbaspējīgs kolektīvs.
Avoti: 2. sējums