Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dievpalīgs
dievpalīgs -a, v.; parasti vsk.; novec.
Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot «dievs palīdz!».
Piemēri..ap baļķiem līkājās kāds pavecs vīrs, kuram Kākars padeva dievpalīgu, ievaicādamies, kas tad nu tur tikšot celts.
  • ..ap baļķiem līkājās kāds pavecs vīrs, kuram Kākars padeva dievpalīgu, ievaicādamies, kas tad nu tur tikšot celts.
  • «Jānāk.. reiz apskatīties, ko mans kaimiņš šeit dara,» viņš sacīja, dievpalīgu padevis, «redzu tevi uz šās vietas jau vairāk nekā nedēļu lokāmies ...»
  • Svešinieki ienāca kambarī,.. padeva, labdienu un dievpalīgu.
Stabili vārdu savienojumiPa(dot) dievpalīgu.
Avoti: 2. sējums