Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižmanis
dižmanis -ņa, v.; niev.
Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
Piemēri..tagad viņš atceras sen dzirdētus nostāstus par šo aristokrātu dēkām.. Šie dižmaņi ar savu bagātību un varu stāv augstāk par savas apkārtnes vērtējumu.
Avoti: 2. sējums