dobuļains
dobuļains -ais; s. -a, -ā
Ar dobuļiem (2). Dobumains (1). Bedrains.
PiemēriBet tur viņā pusē nāk nelīdzena, dobuļaina šoseja ar lielām ūdens paltīm.
- Bet tur viņā pusē nāk nelīdzena, dobuļaina šoseja ar lielām ūdens paltīm.
- ..netīra bija mazā istabele. Dobuļainais kuls vismaz nedēļu neslaucīts..
- Dobuļaina, dobuļaina Tautu dēla istabiņa; Vista cāļus izperēja Devītā dobulī.
Avoti: 2. sējums