draiskulīgs
draiskulīgs -ais; s. -a, -ā
draiskulīgi apst.
1.Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
PiemēriViņi kāpj kalnā, skrien lejā, sevišķi draiskulīga šoreiz ir Milda.
- Viņi kāpj kalnā, skrien lejā, sevišķi draiskulīga šoreiz ir Milda.
- Tā bija dzīva, draiskulīga meitene,.. spožām, spridzīgām acīm. Savas kustīgās dabas dēļ meiteni skolā visi bija iesaukuši par «Žuku».
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraiskulīgi smieties.
- Draiskulīgi smieties.
- ..zeltaina gaisma lija puišiem matos, atspoguļojās viņiem acīs, lai tās liktos draiskulīgākas, ne tik biklas kā patiesībā..
- pārn. Viņa bija.. sakārtojusi matus, tomēr dažas sprogas draiskulīgi slīdēja uz pieres.
Avoti: 2. sējums