duļļi
duļļi -u, vsk. dullis, -ļļa, v.
1.Tapas (laivas malās), starp kurām airējot liek airus.
PiemēriJauni duļļi.
- Jauni duļļi.
- Ielikt duļļos airus.
- Laivai nolūzis dullis.
- Saimnieks pats, laivā ceļos nometies, pierīkoja airiem jaunus duļļus.
- Tā [laiva] bija apgāzusies uz mutes. Duļļu siksnā karājās nolauzts airis. Otra aira nebija.
- Alberts apsēžas laivā un sāk drāzt duļļus. Viņam gan ir divi pāri kaltu metāla duļļu, bet tie kādreiz var pārkrist pār malu, un tad ir labi, ja līdzi kādi lieki.
- Airi locījās Oskara rokās, duļļi krakstēja kā uz lūšanu.
2.apv. Ratu šķērskoki, ratu tapas.
PiemēriĒrzelis rikšoja.. Lejassmeltēnu Jorģis turēja, kājām duļļos atspēries..
- Ērzelis rikšoja.. Lejassmeltēnu Jorģis turēja, kājām duļļos atspēries..
Avoti: 2. sējums