Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzirdīgs
dzirdīgs -ais; s. -a, -ā
dzirdīgi apst.
1.Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
Piemēri..lūsis bija dzirdīgākais no visiem meža zvēriem. Tas spēja sadzirdēt pat tādas skaņas, kas citu ausīm ne ar ko neatšķīrās no nakts klusuma.
  • ..lūsis bija dzirdīgākais no visiem meža zvēriem. Tas spēja sadzirdēt pat tādas skaņas, kas citu ausīm ne ar ko neatšķīrās no nakts klusuma.
  • Imants pagrabinās pie durvīm kā pele, bet krustmāte Līna dzirdīga. Atver, smaida.
1.1.Par ausīm.
Piemēri..vecais [vīrs] turējās vēl tīri žirgts. Galva gan balta, bet acis gaišas un ausis dzirdīgas.
  • ..vecais [vīrs] turējās vēl tīri žirgts. Galva gan balta, bet acis gaišas un ausis dzirdīgas.
Stabili vārdu savienojumiAtrast dzirdīgas ausis.
Avoti: 2. sējums