dzirkstīt
dzirkstīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
Piemēri..saule jau dzirkstī taisni siltumnīcas durvīs.
- ..saule jau dzirkstī taisni siltumnīcas durvīs.
- ..ar neciešami žilbinošu gaismu dzirkstīja metināšanas aparāta liesma.
1.1.pārn. Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
PiemēriAcīs dzirkstī prieks.
- Acīs dzirkstī prieks.
- Pāvilam valoda dzirkstīt dzirkstīja, viņš pierādīja savu maņu un spēju jautrā, omulīgā sarunā.
1.2.pārn. Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
PiemēriAsprātības dzirkstī.
- Asprātības dzirkstī.
Avoti: 2. sējums