dūmenis
dūmenis -ņa, v.
1.Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
PiemēriAugsts dūmenis.
- Augsts dūmenis.
- Nokūpējis dūmenis.
- Tīrīt dūmeni.
- Pāri tālo mežu galiem slējās divi vareni dūmeņi un pūta pelēkajos mākoņos baltu elpu.
- Sāka kūpēt dūmenis. Tieva dūmu strūkla cēlās pret pelēkajām rudens debesīm. Lauku mājas sāka dienu.
- Daļu putekļu un kaitīgo gāzu daudzuma, kas rodas rūpniecības uzņēmumos, uztver speciāli uztvērēji - filtri dūmeņos.
1.1.Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
PiemēriKupejā pie loga sēdēja Agnese Vīksna un.. neatraudamās ar acīm tvarstīja dzirksteļu spietus, kas reizēm paspruka no lokomotīves dūmeņa.
- Kupejā pie loga sēdēja Agnese Vīksna un.. neatraudamās ar acīm tvarstīja dzirksteļu spietus, kas reizēm paspruka no lokomotīves dūmeņa.
- ..sastopam mūsu ledlaužu flotiles veterānu - slaveno «Jermaku».. Ar saviem diviem dūmeņiem un zemajiem bortiem tas atgādināja vecmodīgu gludekli.
Avoti: 2. sējums