gainīt
gainīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt (1).
PiemēriGainīt suņus.
- Gainīt suņus.
- Gainīt zostēviņu.
- Gainīt vistas.
- Gainīt mušas no ēdiena.
- Kaķis ielavījās pa durvīm.., bet šoreiz nevienam nebija laika gainīt viņu prom..
- ..[zēns] gainīja ar alkšņu slotiņu dienvidos niknos dundurus..
- pārn. No mana ceļa ēnas gainīt Ar savu dzīvi proti tu..
- pārn. ..baltie loga aizkari gainī vakara tumsu.
1.1.pareti Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās. Dzīt prom, raidīt prom.
PiemēriMeistars daudz neklausās padomos manos, Reizēm pat prom mani gaina.
- Meistars daudz neklausās padomos manos, Reizēm pat prom mani gaina.
1.2.Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) – par dzīvniekiem.
PiemēriGovs ar asti gaina odus.
- Govs ar asti gaina odus.
- ..reizumis, mušas un dundurus gainīdams, nosprauslojās kāds zirgs.
1.3.pareti Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
PiemēriSviedru lāsi gainot, pārlaiž delnu pierei..
- Sviedru lāsi gainot, pārlaiž delnu pierei..
- Viņa paņēma jaunu papīru un, gainīdama asaras, lai tās nebirtu uz vēstules, rakstīja..
2.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas) Gaiņāt (2).
PiemēriGainīt papirosu dūmus.
- Gainīt papirosu dūmus.
- Gainīt prom stipru smaržu.
2.1.Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
PiemēriNu druva sen nopļauta jau, Vien vēji šalc, mākoņus gainot..
- Nu druva sen nopļauta jau, Vien vēji šalc, mākoņus gainot..
3.Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
PiemēriGainīt skumjas.
- Gainīt skumjas.
- Agnese juta, ka pati netic Oļģerta pārvērtībai, bet gainīja savas šaubas un neticību, iestāstīdama sev, ka vajag tikai viņu satikt, tikai no sirds parunāties, lai Oļģerts kļūtu kādreizējais mīļais zēns..
- «Tas miegu kā nāvi no acīm gaina.»
Avoti: 3. sējums