Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
garlaicīgums
garlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → garlaicīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Garlaicība (1).
PiemēriIzrādes garlaicīgums.
2.Vispārināta īpašība → garlaicīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 3. sējums