gausums
gausums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → gauss [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrustiņš visu darīja lēni un pamatīgi. Viņš necieta paviršību, bet gausums bija viņa dabā. Nesteigdamies viņš izslaucīja sili..
- Krustiņš visu darīja lēni un pamatīgi. Viņš necieta paviršību, bet gausums bija viņa dabā. Nesteigdamies viņš izslaucīja sili..
- Ielās pastaigājās svētdienīgi ģērbti gausi cilvēki - vīrieši, sievietes, veselas ģimenes. Viņu gausums Inu nez kāpēc kaitināja..
2.Vispārināta īpašība → gauss [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību gausums.
- Kustību gausums.
- Brauciena gausums nogurdināja.
3.Vispārināta īpašība → gauss [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMinūtes vilkās neizturamā gausumā.
- Minūtes vilkās neizturamā gausumā.
Avoti: 3. sējums