gausums
gausums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → gauss [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrustiņš visu darīja lēni un pamatīgi. Viņš necieta paviršību, bet gausums bija viņa dabā. Nesteigdamies viņš izslaucīja sili..
2.Vispārināta īpašība → gauss [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību gausums.
3.Vispārināta īpašība → gauss [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMinūtes vilkās neizturamā gausumā.
Avoti: 3. sējums