gavēnis
gavēnis -ņa, v.
1.rel. Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem. Laika posms, kad gavē (1).
PiemēriStingrs gavēnis.
2.sar. Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
PiemēriIeva: Nedomā, ka tev vien tas gavēnis bijis. Mēs visi tikpat maz tā sviesta esam redzējuši kā tu. Gribēju tak cik necik iekrāt..
Avoti: 3. sējums