Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
guldīt
guldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot guļus, gādāt, ka guļ. Ļaut gulēt.
PiemēriGuldīt viesus.
Stabili vārdu savienojumiGuldīt zārkā (arī šķirstā).
1.1.Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..kolhozā tvertnēs gulda bišu amoliņu.
1.2.pārn. Apbedīt, apglabāt.
Piemēri..brāļu kapos guldīti varoņi, kas.. atdeva savas dzīvības par pilsētas atbrīvošanu.
2.Ļaut (lopiem) gulēt ganībās.
PiemēriGuldīt aitas.
Avoti: 3. sējums