iepūt
iepūt parasti 3. pers., -pūst, pag. -puva; intrans.; parasti divd. formā: iepuvis
Mazliet, arī vietumis sapūt.
PiemēriIepuvuši kartupeļi.
- Iepuvuši kartupeļi.
- Pa grābienam gadās vienīgi iepuvusi latiņa.
- Koks iepuvis.
Avoti: 3. sējums