iere
iere -es, dsk. ģen. -ru, s.
ieris -ra, v.; retāk
1.Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
PiemēriUn viņa mājā tu neredzēji neviena prusaka, jo viņš atvedis no Rīgas zaļo pulveri un izpūtis pa ierēm un aizkrāsni.
- Un viņa mājā tu neredzēji neviena prusaka, jo viņš atvedis no Rīgas zaļo pulveri un izpūtis pa ierēm un aizkrāsni.
2.Krāsns mūrītis.
PiemēriSmagiem un lēniem soļiem vecais Krūze aizgāja līdz krāsnij un apsēdās uz ieres.
- Smagiem un lēniem soļiem vecais Krūze aizgāja līdz krāsnij un apsēdās uz ieres.
- Es saraujos pa visam, pavisam čokurā - kā slapji saliets kucēns spiežos klāt plīts ierim.
3.Dūmvads (krāsnī).
PiemēriKāpēc virtuvē tik drausmīgi nāk dūmi? Vai saimnieces pelnus izgrābušas pirms kurināšanas? Venta apskata ieres un dūmeni..
- Kāpēc virtuvē tik drausmīgi nāk dūmi? Vai saimnieces pelnus izgrābušas pirms kurināšanas? Venta apskata ieres un dūmeni..
- Vienā rokā viņš [skursteņslauķis] nesa bumbu tīkliņā, otrā mazu eglīti, ar kuru kāpa uz jumta, kad ierūs bija izkārnījis.
Avoti: 3. sējums