ierunāties
ierunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
PiemēriUz to Krišups neko neatbildēja. Ierunājās tikai pēc brīža, kad pret malas zilgmi jau izcēlās zemnīcu ovālās muguras.
- Uz to Krišups neko neatbildēja. Ierunājās tikai pēc brīža, kad pret malas zilgmi jau izcēlās zemnīcu ovālās muguras.
- Kad Ervīns ticis galā, vecais atkal ierunājas gausi un klusu, it kā sev vien.
- pārn. ..tuvējā pļavā iedziedājās vakarlēpis, ierunājās zemes vēzītis..
1.1.trans.
Piemēri«Visi no manis aiziet, es vienmēr palieku viena,» pēc laba brīža, kad Mirdza jau ēda vakariņas, māte ierunājās.
- «Visi no manis aiziet, es vienmēr palieku viena,» pēc laba brīža, kad Mirdza jau ēda vakariņas, māte ierunājās.
- «Redzi, Indra,» viņš ierunājās, ar pūlēm razdams vajadzīgos vārdus, «man te nav neviena īsta «drauga... Tā ir iznācis...»
- «Ko nu tu,» Valdis ierunājas un noklust.
1.2.Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
PiemēriViņa vieta būtu mūzikas skolā. Vēl pirms dažām dienām ierunājos par to Vilim.
- Viņa vieta būtu mūzikas skolā. Vēl pirms dažām dienām ierunājos par to Vilim.
- Ierunājos par makšķerkātiem. Viņi man apsolīja tos uzdāvināt.
- pārn. Par [grāmatā] «Kurzemītē» skartajiem jautājumiem ierunājušies arī laikraksti..
1.3.trans.
PiemēriJau pavasarī ganos ejot, viņš mātei ierunājās, ka gribētu tikt rudenī atkal skolā.
- Jau pavasarī ganos ejot, viņš mātei ierunājās, ka gribētu tikt rudenī atkal skolā.
1.4.pārn. Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
PiemēriDesmitiem automātu un šauteņu ierunājās vienā laikā. Sākās kauja.
- Desmitiem automātu un šauteņu ierunājās vienā laikā. Sākās kauja.
- Drīz vien ierunājās lielgabali visgarām apvārsnim, un visi tie raidīja savus lādiņus uz šauro zemes strēmeli starp ezeru un purvu.
- Kad Caune izkāpa no ierakumiem, vairākās vietās aizmugurē ierunājās Sarkanās Armijas artilērija.
1.5.pārn. Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
PiemēriIerunājas ērģeles. Tur Baha fūgu spēlē Gulbenes ērģelnieks..
- Ierunājas ērģeles. Tur Baha fūgu spēlē Gulbenes ērģelnieks..
- Diriģents viegli piesita ar zizli, un orķestris sāka spēlēt. Ierunājās vijoļu smalkās balsis..
2.parasti 3. pers. Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriViņā ierunājās dzīvības instinkti.
- Viņā ierunājās dzīvības instinkti.
- Svešzemnieki nebija viņu draugi, bet viņos ierunājās strādnieku goda un solidaritātes jūtas.
- Pirmā pilsēta, ko viņš savā mūžā ieraudzījis, iepatikās. Bez tam te bija jūra. Varbūt atkal ierunājās lībiešu asinis, bet varbūt tā vienkārši bija vēlēšanās drīzāk kļūt patstāvīgam..
- Viņā ierunājās vecais jūrnieka un karavīra likums - neatstāt biedru nelaimē, un viņš steidzās, lai nenokavētos.
2.1.pārn. Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
PiemēriTā, piemēram, teiciens «krāces apiet nav laika» ar savu uzskatāmo pamatnozīmi.. ierunājas tik daudzveidīgi, cik daudzveidīgi ir cilvēku priekšstati gan par krācēm.., gan arī par visu to, kas katram dzīvē bijis kā trauksmains, skaists veikums.
- Tā, piemēram, teiciens «krāces apiet nav laika» ar savu uzskatāmo pamatnozīmi.. ierunājas tik daudzveidīgi, cik daudzveidīgi ir cilvēku priekšstati gan par krācēm.., gan arī par visu to, kas katram dzīvē bijis kā trauksmains, skaists veikums.
- Bet īsais stāsts tikai tad īsti ierunāsies uz lasītāju un sasniegs savu uzdevumu, ja būs izvēlēts tāds notikums un tā attēlots, ka lasītājs tajā jutīs plašo dzīves elpu..
- ..viņa [režisora] uzmanība atkal un atkal pievērsusies lugām, kas prasa, lai uz skatuves meistarīgi ierunātos visi teātra mākslas daudzie elementi - līdztekus aktierim arī krāsas, gaismas, skaņa, ritms.
3.reti Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
PiemēriViņi tā ierunājušies, ka nepamana ienācēju.
- Viņi tā ierunājušies, ka nepamana ienācēju.
- Tā viņi ierunājās labu laiciņu.
4.novec. Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
PiemēriViņa jau varētu gan vieglāk.. Bet vai viņa ļaujas ierunāties? Darba laikā katrs solis esot dārgs.
- Viņa jau varētu gan vieglāk.. Bet vai viņa ļaujas ierunāties? Darba laikā katrs solis esot dārgs.
Avoti: 3. sējums