ierunāties
ierunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
PiemēriUz to Krišups neko neatbildēja. Ierunājās tikai pēc brīža, kad pret malas zilgmi jau izcēlās zemnīcu ovālās muguras.
1.1.trans.
Piemēri«Visi no manis aiziet, es vienmēr palieku viena,» pēc laba brīža, kad Mirdza jau ēda vakariņas, māte ierunājās.
1.2.Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
PiemēriViņa vieta būtu mūzikas skolā. Vēl pirms dažām dienām ierunājos par to Vilim.
1.3.trans.
PiemēriJau pavasarī ganos ejot, viņš mātei ierunājās, ka gribētu tikt rudenī atkal skolā.
1.4.pārn. Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
PiemēriDesmitiem automātu un šauteņu ierunājās vienā laikā. Sākās kauja.
1.5.pārn. Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
PiemēriIerunājas ērģeles. Tur Baha fūgu spēlē Gulbenes ērģelnieks..
2.parasti 3. pers. Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriViņā ierunājās dzīvības instinkti.
2.1.pārn. Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
PiemēriTā, piemēram, teiciens «krāces apiet nav laika» ar savu uzskatāmo pamatnozīmi.. ierunājas tik daudzveidīgi, cik daudzveidīgi ir cilvēku priekšstati gan par krācēm.., gan arī par visu to, kas katram dzīvē bijis kā trauksmains, skaists veikums.
3.reti Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
PiemēriViņi tā ierunājušies, ka nepamana ienācēju.
4.novec. Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
PiemēriViņa jau varētu gan vieglāk.. Bet vai viņa ļaujas ierunāties? Darba laikā katrs solis esot dārgs.
Avoti: 3. sējums